Raipoles pirmais dievnams bija maza koka kapela, kuru 1699. gadā uzbūvēja Pasienes dominikāņi. To nojauca 1776. gadā un dievkalpojumus noturēja šķūnī. Kapelas vietā 1779. gadā uzcēla draudzes baznīcu, kas bija maza. Tāpēc vēlākos gados draudzes locekļi prāvesta Kaspara Hruneviča darbības laikā (1847.-1863.) lūdza Vidzemes gubernatoru atļaut Raipolē celt jaunu baznīcu. Atļaujas vietā draudze saņēma rīkojumu baznīcu nojaukt, tāpēc inventāru un Jaunavas Marijas gleznu pārveda uz Ludzas baznīcu. Atļauja tika saņemta vēlāk, 1880. gadā un Ludzas dekāna Andreja Seipuļnīka vadībā par draudzes saziedotiem līdzekļiem koka dievnams tika uzcelts 1883. gadā un iesvētīts Svētā Jāņa Kristītāja godam. Celtne bija 17 metrus gara, 10,6 metrus plata un 6,4 metrus augsta. Uz dievnamu pārveda iepriekš aizvestos liturģiskos piederumus. Jaunavas Marijas gleznu ar votām ievietoja uzceltās baznīcas lielajā altārī. Vēlāk, 1909. gadā prāvests Pēteris Smelters nolēma Raipolē uzcelt lielu mūra baznīcu, uzsākot pirmos priekšdarbus, bet ieceri izjauca Pirmais Pasaules karš. Pēc kara celtniecības darbus aizsāka prāvests Longins Šilinskis, bet nobeidza prāvests Jānis Podlevskis. 1932. gadā jauno dievnamu iesvētīja Ludzas dekāns Antonijs Urbšs, bet 1934. gada 3. jūlijā baznīcu konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns Svētā Jāņa Kristītāja godam. Dievnama altārī tika ievietotas Svēto mocekļu Kosmas un Vita relikvijas. Ēka cieta Otrajā pasaules kara laikā.

Eksterjers

Baznīca ir 33 metrus gara, 13 metrus plata un 11 metrus augsta klasicisma celtne bez torņiem ar 33 logiem dzelzs rāmjos. Jumts ir noklāts ar cinka skārdu un ir ļoti lēzens. Ēkas ārdurvis ir no gala, sāniem un sakristejas. Tā atrodas vecās kapsētas malā, bet ne vecā dievnama vietā, jo to 1932. gadā nojauca un pārveda uz Zilupes draudzi. Baznīcu ieskauj dārzs, ko nenoslēdz žogs, jo veco žogu betona stabiņos nojauca, bet jaunu neuzcēla. Pie baznīcas atrodas maza plebānija, ko uzcēlis prāvests Pēteris Vaivods Otrajā Pasaules karā iepriekš nodegušās ēkas vietā.

Interjers

Četri mūra pīlāri baznīcu sadala trijās navās, arī kora telpas, zem kurām ir noliktava, balstās uz mūra pīlāriem. Kora telpās agrāk bija ērģeles, vēlāk harmonijs, tagad ir tikai sintezators. Prezbitērijs ir liels, 69 m2, kuram abās pusēs ir sakristejas. To no baznīcas atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā altārī, ko uzcēla 1934. gadā, apakšdaļa ir akmens, bet virsējā daļa ir koka altāris no vecās baznīcas ar kokgriezumiem, pīlāriem un Jaunavas Marijas gleznu. Sānu altāros ir 1970. gadu gleznas. Baznīcā ir saglabājušās metrikas no 18. gadsimta. Aplūkojamas ir Krustaceļa ģipša bildes, kas tika iegādātas 1936. gadā.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arturs Mozga. Raipoles draudze bija viena no 12 draudzēm, kuras dibināja Pasienes dominikāņi, tāpēc sākotnēji to apkalpoja mūki, vēlāk savā aprūpē pārņēma laicīgie priesteri. Par patstāvīgu draudzi Raipole kļuva 18. gadsimta 80. gados.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētās ģimenes svētki, Svētā Jāņa Kristītāja svētki — 40 stundu atlaidas, Svētā Staņislava diena, Jaunavas Marijas Rožukroņa Karalienes svētki.